Psihologa padomi: Kā nedrīkst rāt bērnu un kā iemācīties to darīt pareizi

 

Šķiet, ka mums tas nav jāmāca – mēs visi zinām, kā lamāties. Un tad mēs ilgi sevi rājām. Bet izrādās, ka kritika var būt gan konstruktīva, gan destruktīva. Radošā kritika ir tikai norāde, ko un kā darīt, tajā nav vietas negatīvam bērna personības novērtējumam.

Bērnu psiholoģijas eksperti iesaka pirms bērna sodīšanas par kādu nedarbu noskaidrot, kāpēc viņš tā rīkojās un kādu mērķi viņš gribēja sasniegt. Patiešām, vairākos gadījumos bērni nemaz nav vainīgi, ka paklājs ir sabojāts, galdauts saplēsts, un tēta iecienītākā grāmata izrādījusies “ātri degoša”. Psiholoģe Jeļena Daņiluka YouTube kanālā “Famyli is…” stāsta par to, kā pareizi norāt bērnu un vai ir vērts to darīt.

“Mēs visi esam cilvēki! Un neatkarīgi no tā, cik ļoti mēs cenšamies būt saprotošākie un pacietīgākie vecāki, mēs kaut ko aizrādīsim bērnam. Bet pat aizrādījumiem jābūt pareiziem,” saka eksperte.

Kā nedrīkst rāt bērnu?

– Koncentrējies uz personību, nevis darbību. Piemēram: “slikta meitene!”

– Savas vainas uzgrūšana bērnam

Piemēram, tu nosūtīji bērnu pastaigā gaišās drēbēs, bet viņš tās sasmērēja. Bērns uzvedas tā, kā ir raksturīgs pastaigai – viņš skrēja un lēkāja, kāpa kokos, klupa un krita. Bērns nav vainīgs šajā situācijā.

– Sodīt ar materiālo labumu atņemšanu. Piemēram, nenopirkt rotaļlietu par sliktu uzvedību. Šāda vecāku nostāja izraisa negatīvu bērna uzvedību – viņš sāk rūpēties tikai par savu izdevīgumu, nevis izrāda cieņu pret pieaugušajiem.

“Kad bērns kļūs vecāks, tad sapratīs, ka labāk ir iztapt vecākiem, nevis radīt situāciju, kad viņam kaut ko liedz. Šajā gadījumā bērns uzkrās sevī savas jūtas, aizvainojumu, dusmas, negatīvas emocijas, aizkaitinājumu,” brīdina eksperte.

– Atkārtot vienas un  tās pašas noniecinošās frāzes. “Piemēram:” visi bērni ir kā bērni, bet  kāds ir manējais”. “Runa nav pat par bērnu salīdzināšanu, bet gan par to, ka šādas frāzes pieaugušajiem māca kurnēt, bet bērni neuztver nopietni savu vecāko vārdus,” stāsta speciāliste.

– Izmantot fizisku spēku. Pat nevainīga pļauka bērnā rada pozīciju: “Tam, kurš ir stiprāks un agresīvāks, ir taisnība”, un pauž domu: “Kontrolēšanas zaudēšana pār sevi ir norma”.

Vai ir veidi, kā pareizi norāt bērnu?

 “Jā. Psiholoģijā pastāv šāds vienādojums: pārmest = paskaidrot, ko tieši bērns izdarīja nepareizi,” saka psiholoģe.

Pirmkārt, nevajag rīkot strīdu, ja kāds cits tevi izved no pacietības. Nav nepieciešams dusmoties uz bērnu. Vienkārši dodies uz kādu citu istabu un nomierinies.

Otrkārt, rāt vajag tikai par nodarīto. Bērnam skaidri jāsaprot, kāda ir viņa kļūda, lai tā vairs neatkārtotos. Argumentēti izskaidro, kāpēc tavai atvasei nav taisnība.

Treškārt, nepārsniedz robežas (apsaukāšana, fiziska vardarbība). Ir slikti sākt skandālu svešinieku priekšā. Sarunai jābūt mierīgai un līdzsvarotai. Tas jādara privāti.