Kā ierasts nedēļas pēdējā brīvdienā, šodien devos iegādāties pārtiku nākamajai nedēļai. Kā ierasts, uz veikalu braucu kopā ar brāli. Kā ierasts, viņš izdomāja ko jaunu, tāpēc devāmies uz Rīga Plaza Prizmu ierastās Maximas vai Rimi vietā. Kā ierasts, no daudzstāvu stāvvietas devos uz liftu, virzienu nosakot ar instinktu palīdzību, kamēr sapratu, ka mani instinkti vairākumā gadījumu tomēr ir zināšanas, jo šeit tie nedarbojās – bija vien jāiet atpakaļ uz otru pusi. Šeit nu viss sagāja grīstē un ieradumiem vai instinktiem vairs nebija vietas. Jutos kā no laivas izmesta, jo veikals tik liels, desmitiem reižu jāatkārto gājiens pie plaukta, kurā, kā izrādās, atrodas ne vien jogurts, bet arī olas, sviests, sinepes un majonēze. Tāpat arī ilgstoši kursēju no dārzeņu un augļu plauktiem pie svariem, jo visus kodus taču nav iespējams atcerēties (nez, kā tas izdodas citu lielveikalu pārdevējām?). Nesaprotu vien to, vai man tagad vajadzētu papildināt zināšanas, lai izveidotu jaunus instinktus un ieradumus un savā veikalu "ēdienkartē" iekļautu vēl vienu…