ik pa laikam esmu domājusi, ka varbūt būtu jāievēro kāda diēta, bet nekad tālāk, t.i., līdz diētas ievērošanai, neesmu tikusi. nevarētu teikt, ka man trūktu apņēmības. jo parasti, ja kaut ko iesāku, tad spēju pie sava lēmuma pieturēties, un arī pabeigt iesākto līdz galam. tad nu domāju, kāds tam būtu izskaidrojums. un izdomāju dažus, kas droši vien kopā ņemti arī veido atbildi. 1. neesmu praksē redzējusi pozitīvu rezultātu. lasījusi protams esmu, pilni žurnāli taču, bet neviena mana draudzene vai paziņa nevienu super iedarbīgu diētu nezin. 2. lai arī ir šis tas lieks, kopumā ar savu ķermeni esmu apmierināta. 3. un manu ķermeni tādu kāds tas tagad ir, dievina mans vīrietis. 4. man patīk garšīgi paēst. un negribu svērt vistas fileju tik un tik gramus. vienu olu klāt. gribu apēst tik daudz cik man gribas. 5. ar sportu nodarbojos šā vai tā. nu.. varbūt nevar teikt ar sportu.. jo es tikai mēdzu skriet no rītiem, katru dienu taisu presīti. šad tad ar veļuku izbraucu kādu apli, un staipu divus mazus rakarus ik dienas 😉 6.arī slinkums pie vainas. tā visa rēķināšana svēršana.. nē, tas nav priekš manis.. 7. un tad kad man sagribas saldumus, es gribu bez sirdsapzinās pārmetumiem arī sevi palutināt! hmmm.. varbūt bij vēl kāds iemesls, bet nu šie ir galvenie manas NE-diētiķes attaisnojumi! tomēr neatmetu arī iespēju ka kādreiz kaut ko izmeģināšu tīri intereses pēc, un tā noteikti būs ar atslodzi saistīta diēta. tās liekas vissakarīgākās.
