vēl pirms mirkļa gribēju stāstīt par to cik viss ir jauki un skaisti, kas jauks noticis. tomēr uznāca BUMSSS!!! izlasīju kāda jauka, patīkama cilvēka ierakstu dienasgrāmatā un sāku raudāt. neviens nav pelnījis to, ko saņēmis viņš! un tad es atminējos…bet es arī to visu esmu dabūjusi. gan tuvu cilvēka zaudējums, gan nelaimīgu mīlestību, gan arī bezizmēra depresiju. teiksiet – bet tev tak tagad nav par ko sērot? ziniet, ir gan! kāds patiesi gudrs cilvēks pateica – laiks nedziedē, laiks palīdz piemirst un norimt sāpej. bet ir mirkļi, kad tas viss uzpeld. un, ja tev tai mirklī nav neviena blakām – tu aizej. un šķiet, ka man tagad gribas tā AIZIET un pateikt jums: "Būšu pēc gada, gaidiet!" tomēr – NEDRĪKST!!! un to atminieties visi, jo ir cilvēki, kam jūs tomēr esat dārgi un kas bez jums nevar!
