12.1 C
Rīga
piektdien, oktobris 29, 2021

Talku gaidot

 

Atzīšos: pēdējā laikā tik daudzi aktīvi runā par skriešanu, ka arī es to izmēģināju. Nu jau pāris nedēļas vismaz katru otro dienu izmetu loku pa tuvējiem parkiem. Pēdējo reizi nopriecājos, ka distanci varu veikt bez aizdusas un īdēšanas, ka neko nevaru. Taču stāsts šoreiz nebūs par skriešanu, bet par to, ko tās laikā redzu…

Ja agrāk vienkārši brīnījos par čipsu pakām un citiem atkritumiem, kurus ievēroju parkos un ceļmalās, tad tagad – uzsākot skriešanas treniņus – manī sāk mosties visai agresīvs kārtības mīlētājs. Tā, piemēram, kādu vakaru savā mīļākajā parciņā pamanīju trīs puišeļus, kuri dauzīja stikla pudeles. Acumirklī piegāju viņiem klāt un teicu, lai izbeidz darīt muļķības. Pēc īsas vārdu apmaiņas katrs devāmies uz savu pusi. Intuīcija gan man teica priekšā, ka sīkie tik ātri mierā neliksies, tāpēc es izlēmu viņiem sekot. Protams, ka mani "draugi" turpināja dauzīt pudeles! Tā kā man līdzi bija mans milzu vācu aitu sugas suns, tad piesolīju šiem, ka, ja vēl kaut reizi redzēšu, ka viņi te dauza pudeles, uzlaidīšu viņiem virsū suni. Lai gan man pašai riebjas šāda veida draudi, tomēr citu variantu šajā situācijā neredzēju. Puikas patiešām pazaudēja visu savu bravūru un, gluži vai astes kājstarpē ierāvuši, aizvilkās prom. Savukārt es vēl brīdi parkā padežūrēju, lai šie saprot, ka runāju nopietni.

Pēc tam, kad parkā biju veikusi audzināšanas stundu, pārdomāju, vai es pati patiešām itin neko neatstāju aiz sevis. Un tad man bija jāatzīst, ka atstāju gan. Tiesa, ne es, bet mans suns. Šķiet, tikai pāris reizes esmu savākusi to, ko viņš aiz sevis atstāj parkā, jo vienmēr sevi aizstāvu ar domu, ka reti jau viņš tiek izvests ielās un lielākā daļa mēslu tāpat tiek aprakta mūsu mājas komposta kaudzē. Tomēr pat tās dažas reizes vajadzētu gan (it sevišķi, ja es nodarbojos ar citu pāraudzināšanu), vai ne?

Sestdien, 18. aprīlī tiek organizēta Lielā Talka, kuras patrons ir pats Valdis Zatlers. Man šoreiz konkrētajā dienā gan ir citi plāni, taču tas, ka ikdienā nemetu zemē ne saldējuma, ne konfekšu papīrus un regulāri tīru radu lauku īpašumu apkārtni un ceļmalas, vai tas, ka iepriekšējā nedēļas nogalē pēc laivošanas pa Ogri savācu visus plastmasas maisiņus, kas peldēja laivā un apkārt tai, man šķiet gana vērtīgi darbiņi kopīgā labuma vārdā.

Vai Tu piedalīsies Lielajā talkā? Un, ja "jā," tad kur? 

 

TAVS KOMENTĀRS

Please enter your name here
Please enter your comment!

Iepriekšējais rakstsBušu pēc gada, gaidiet!
Nākamais rakstssen zināma patiesība