par cūcenēm 🙂 vispār izvēlēties vienu veidu bij grūti. likās, ka izmēģināšanas vērti ir vairāki. afirmācijas kaut kad ir mēģinātas.. bet šoreiz izvēlējos kaut ko interesantāku 🙂 lai jautrāk. pasmaidīt protams lika VUDŪ paņēmiens.. nez, kāda to izmēģinās? es laikam ne. tātad – LĒCIENS LABVĒLĪGAJĀ PASAULĒ – citēju – sūfiju gudrie piedāvā teoriju par daudzu pasauļu vienlaicigu pastāvēšanu. saskaņā ar to var sevi izraut no vienas un ar gribasspēku pārcelt uz citu pasauli. Istabas vidū noliec krēslu. metru no tā nomet zemē baltu lenti (nez, krāsai ir nozīme? baltu lenti es neatradu, man ir zaļa. nu.. ja nenostrādās, tad zināšu ka lentes krāsa bij vainīga!). uzkāp uz krēsla. un ar skaļu kliedzienu "aiziet, mīļā" lec augšup un uz priekšu aiz baltās (zaļās – manā gadījumā) linijas. Jālecot esot reizi dienā kamēr nokļūsti labvēligajā realitātē. bet ja trīs nedēļu laikā rezultāta nav, tad neesot ko pūlēties. nu skatīsimies. 6. maijs kā galējais termiņš. jāsaņemas! nu kurš gan negrib savu cūceni 😉 vēliet veiksmi!
