"Katra diena ir ar kaut ko īpaša… kaut vai ar saules stariņu, atspulgu drauga acīs, smaidu, ziedu, putna dziesmu… jāprot tikai saskatīt un priecāties par visniecīgāko lietu, ko piedāvā dzīve. Dzīvi neveido lielas lietas, bet gan niecīgi mirkļi, kas priecē… mirkļi, kad no prieka aizraujas elpa…" Bija laiks kad dzīvoju pēc šī teksta. Tas bija kā moto iet uz priekšu. Un ziniet, palīdzēja. Pašiedvesmai ir liels spēks, lai gan bieži par to pat nenojaušam un neiedomājamies. Domājot sliktu, arī notiek kaut kas varbūt ne gluži slikts, bet kaut kas ar negatīvu pieskaņu gan. Toties, ja katru dienu domā vismaz vienu pozitīvu domu, ja atrod par ko priecāties, par ko sevi paglaudīt un uzslavēt, tad viss notiekas! Šēžot četrās sienās un cenšoties piebeigt sen jau apnikušo maģistra darbu nosolos sev ikdienas steigā pamanīt vismaz vienu skaistu brīdi ik dienu 🙂