miega trūkums galvu padarījis tik smagu, ka arī šodien jūtu – gulēts par maz. 18 gados varēju trīs naktis un dienas pēc kārtas negulēt un tusēt, bet tagad miega baudu turu augstāk, un labāk saku NĒ, ja jūtos nogurusi. Nākamnedēļ paliek 25. skaists vecums 🙂 tajos 18 gados likās – ooooooo, 25 nu tas jau ir pieklājīgi. bet tagad? he he.. dzīves sākums vien šķiet. bet bieži, aizdomājoties par tiem labākajiem gadiem, nonāku pie secinājuma, ka visa dzīve ir vieni vienīgi labākie gadi – jo vislabākais laiks jau ir tad, kad tu DZĪVO! tagad man liekas, ka 25 ir super vecums. kādreiz likās ka 17 gadi ir vienkārši fantastiski. un ticu, ka arī 30 un 50 man liksies forši, jo galu galā, katrā vecumā ir savi plusi un priekšrocības. (aizrunājos) kā jau jebkurā pēc-svētku sajūtā – ķermenis sauc pēc relaksācijas, pēc siltas vannas un seja – pēc kādas uzmundrinošas maskas. tāpēc šodien uzlieku uz durvīm "netraucējiet, es atpūšos"… un kā jau pēc-svētkiem – ir arī tāds iekšējas gandarījums, ka tie aiz muguras, un patīkami, jo ir gaišas atmiņas par papardes zieda meklēšanu, ugunskura liesmām, dejošanu.. (l) (l) (l)
