Tā arī notika… Es 5dien aizgāju mājās. Viņš man bija uztaisījis vakariņas. Mēs paēdām. Es atkorķēju Martini Asti, kas mums bija dāvināts uz sālsmaizi…mēs to lēnām izdzērām, saskandinot glāzes… Mēs nerunājām par to, kas bija noticis, neatgādinājām to, kas bija pateikts. 6dien mēs pamodāmies un dzīvojām tālāk ierasto dzīvi – nebija nekādas mantu kravāšanas un šķiršanās. Nebija nekā… Mēs abi izlikāmies, ka to nepateicām un ka to nemaz negribam. Abi melojam sev un viens otram :-/
