Brīvdienās bijām aizbraukuši uz laukiem. Tā, kā viesos bija iebraukuši vēl citi radi, tad tika izkurināta arī lauku pirtiņa – tāda pašbūvēta būdiņa ar pazemiem griestiem, īsteno krāsni un laukakmeņiem, karstā ūdens toveri, lāvām, pašu lasītām un kaltētām pirtsslotām, no ezera nestā aukstā ūdens spaiņiem un mazu aizsvīdušu lodziņu… Romantika un bauda vienuviet! Likās, ka āda izkusīs no karstuma un es pati satecēšu kā ūdens zem lāvas no baudas, ko sniedza riktīga nopēršanās… vien aukstais ezera ūdens, negaidīti uzgāzts no spaiņa, spēja mani atdzīvināt… 🙂 Labais! Šķiet vēl tagad joprojām āda glabā pirts siltumu un smaržu, gaidot, kad nākošreiz došos tai atdoties… 😀
