Pēdējā laikā es kļuvu ļoti slinka – neatceros kad pēdējo reizi izlasīju kādu grāmatu, vai iemācījusies kaut ko jaunu. Tikai nesen es sāku apjaust, ka man palika tikai viens gads, lai pataisītu sevi par vairāk vai mazāk izglītotu cilvēku, lai īstenotu savu seno sapni par mācībām ārzemēs. Es burtiski aizvilku sevi uz bibliotēku, lai paņemtu mani interesējošas grāmatas, kuras lasot, vismaz negribētos aizmigt. Kā saka: "Kas meklē, tas vienmēr atrod". Es paņēmu divas grāmatas psiholoģijā, viena no kurām man ļoooti iepatikās. Tā ir Alana un Barbaras Pizī grāmata ar nosaukumu "Ķermeņa valoda". Beidzot, pirmoreiz ilgstošā laika periodā es jūtu, ka man patīk lasīt grāmatas. Tā tiešām ir noderīga literatūra visiem – neatkarīgi no dzimuma,vecuma vai profesijas, jo tā ļauj labāk izprast cilvēka dabu pēc viņa neverbāliem žestiem, kurus arī sauc par ķermeņa valodu. Var saprast ko nozīmē rokasspiediens ar augšupvērstu plaukstu, kā var atmaskot meli, jo viņa vārdi un žesti ir pretrunā, kāpēc mēs smaidām, flirta izpausmes veidi un ne tikai. Visiem ieteiktu to izlasīt, lai prastu pareizi sevi "pasniegt" un pat iemācīties nedaudz manipulēt ar viņiem 😀 Jūs jautāsiet kā tas ir saistīts? Varbūt jūs neticēsiet, bet mēs uztveram pirmajā kārtā ne to, ko mums saka, bet to, kādus žestus cilvēks lieto, kad pasneidz mums kādu informāciju. Tas notiek zemapziņā, tāpēc daudzi par to var dzirdēt pirmo reizi kā, piemēram, es (s) Izlasiet un paši visu uzzināsiet 😛 Žēl, ka drīz jāatgriež grāmata atpakaļ, jo tā man kļuva par galda vārdnīcu kā tulkot neverbālo valodu. Baigi palīdz. 😀
