Nesen aizdomājos par skaistumu kā etalonu, par skaistumu kā pienākumu, skaistumu kā pieradumu un skaistumu kā muļķību. Sanāca, ka bija jādodas uz kādu iestādi Pārdaugavā, kas, pēc mammas teiktā, savu vietu nebija mainījusi jau vismaz gadus 20. Arī pēc izskata samērā noplukusi ēka, kas droši vien savu restaurāciju nepiedzīvos. Nav jau Gaismas Pils, tā teikt. Bet ne jau par to stāsts. Es paliku gaidīt, kamēr mamma kabinetā kārtoja savas lietas. Lai apkalpotu vienu cilvēku, tā kabineta darbinieces 10 min laikā devās uz 2. stāvu 4 reizes.(var jau būt, ka ne tā viena cilvēka dēļ, bet tā nākas katru brīdi bizot; mazums, var jau būt, ka tajā 2 stāvā atrodas vienīgais telefons un internets visā ēkā :D). Arī no blakus kabineta dāmas un meitenes ‘bizoja’ augšā lejā… augšā-lejā, augšā lejā…kamēr raibs gar acīm. Patiešām, ilgojos tikt ātrāk prom. Un visām daiļā dzimuma pārstāvēm tā-ādi centieni būt tādām, būt līmenī un vēl sazin kur. Īsti tik oficiāla jau tā iestāde nebija, ka darbinieki nesātu ļoti zolīdus kostīmus, nolaizītus matus un izblinātus zobus 😀 , bet manī izbrīnu izraisīja, ka visām sievietēm bija kurpes ar papēžiem. Ne jau šādiem tādiem papēžiem, bet bet izcili klabošiem un grabošiem. nepārspīlējot, pa 15 min man garām pa 1.stāvu, lai ietu augšā un lejā sievietes gāja garām vismaz 15 reizes, un domāju, ka tās nebija vienīgās pa to dienu. Papēdīšu klabēšana lika palikt nemierīgai – pilnīgi neērti, ka cilvēkiem tādas mokas kādu droši vien max Ls 10 dienā dēļ, kad ir ik pēc 2 minūtēm jāiet uz otro stāvu atzīmēties un noteikti uz papēžiem! Ir pietiekami laiviņu, kas izskatās zolīdi, īpaši ar bikškostīmu -kāda vaina, un ir tik daudz apavu ar gumijas zoli kaut vai. Varbūt tur reizi dienā atnāk kāds vīrietis vai cits cerīgs eksemplārs, kura dēļ censties? Es jau nu noteikti neskraidītu visu dienu maršrutā pirmais-otrais stāvs ar augstpapēžu kurpēm kājās. Jāpiebilst,ka ne es vienīgā tā sāku domāt, kāds pensijas vecuma kungs nošņācās par līdzību ar zirgu skriešanās sacensībām: "Dip-Dap"..
