Labrīt! 🙂 Gaidīšana atmaksājas! Pirms gulētiešanas pārbaudot inboxu, pārņem prieks! IR! 🙂 🙂 🙂 Kā vienmēr mīļā labā vēstule, ar mīļo, jau tik zināmo uzrunu!!! Un es atkal smaidu… Gribi zināt, kā tas viss iesākās? Pirms pāris gadiem (konkrētāk, pirms gadiem 3) savā sievietes dullumā, mirkļa vājumā izdarīju kaut ko sev gluži netipisku… Man gribējās papļāpāt. Tāpat vien. Darbā bija klusuma periods un bija pavisam garlaicīgi.. Tajā laikā žurnālistiem bija mode eksperimentēt ar internetu un kādā žurnālā biju lasījusi par eksperimentu ar iepazīšanās portāliem… 😀 Tā radās ideja – veikt eksperimentu uz sevis… Ievietoju sludinājumu slavenajā ss portālā, ka man ir garlaicīgi un gribas ar kādu parunāties! Neprāts, ne? Bet bija sava deva brīvības, jo es varēju atbildēt un varēju arī neatbildēt.. 🙂 Ja Tu zinātu, cik bija vēstuļu!!! Protams, lielākā daļa atsijājās uzreiz, jo tie bija pusmūža krīzes cilvēki, kuri meklēja mīļākās! Tā kā es negrasījos kļūt par to, kura uzklausīs raudošu veču žēlabas par to, cik sieva slikta un cik reti viņiem ir sekss, vēl jo vairāk – man nepavisam negribējās ne sūtīt foto, ne skriet uz randiņiem, tad biju gatava jau pasludināt, ka eksperiments ir izdevies un mūsdienās atrast vīrieti, ar kuru var vienkārši parunāties, caur iepazīšanās portāliem nav iespējams – ha, vai tad vispār varēja būt cits secinājums? Tāpēc jau tie ir iepazīšanās portāli!!! 😀 😀 Kā par brīnumu, mans secinājums izrādījās maldīgs! Bija VIŅŠ! 😎 Sarunas bija vienkāršas, mīļas – tā, it kā es runātu ar sen pazīstamu cilvēku, draugu… Un tā arī viss sākās – tāpēc inbox, nevis draugiem.lv (starp citu, viņu tur nemaz nevar atrast, jo viņa tur nemaz nav!!! :D).. Un tā tas turpinās vēl joprojām – inbox vēstules 3 gadu (nu labi, nedaudz mazāk, jo bija brīdis klusuma – bet par to citreiz) garumā! Un es joprojām tās gaidu ar nepacietību… 24.11.2009.
