Kāda jēga teikt – gribu Tevi satikt… un pēc tam nedēļu klusēt…. Bet tā jau ar tiem vīriešiem ir! Un tā situācija jau arī nav tik vienkārša, lai piezvanītu un teiktu – tad nu tā – gribi mani redzēt vai nē? Bet ilgoties man arī ir apnicis! Kamēr esi darbā, brauc mājās, kaut ko dari, tikmēr ir miers, bet kad gadās brīži kā šis, kad ir vienkārši brīvs laiks, tad uznāk tādas ilgas… vienkārši viņu redzēt, runāt ar viņu, skatīties, kā viņš smejas… dzirdēt viņa smieklus, klausīties ko stāsta, skatīties uz acīm… It īpaši zinot, ka šis bija brīdis, kad tas varētu būt reāli, nevis tikai manās iedomās… :-/ :-/ Viss. Pietiks par VIŅU!!! Šodien sagatavoju adventes vainadziņu, ieliku vienu lielu baltu sveci, kuru dedzināšu katru dienu – kam man četras! 🙂 Un lampiņu trijstūrīti ieliku logā! Tad nu tā – gatavojos Ziemassvētkiem, – tūlīt jau pirmais decembris un cik tur vairs, būs Ziemassvētki! Un tad skaties – atkal gads riņķī! Laiks padomāt, ko šis gads ir devis un ko ņēmis.. jāmeklē līdzsvars.. tik daudz sliktā bijis… un tik daudz labā. Būs jāņem un jāsaraksta uz lapiņas, lai redzētu, vai sanāk līdzsvars vai nē! 😀 Un jāsāk domāt par to, ko dāvināt arī mīļajiem šajos svētkos.. It īpaši jau Viņam! Gribas pārsteigt! Interesanti, par ko viņš priecātos??? Negribas neko banālu.. bet gribas tādu, lai tas izvilinātu Viņā smaidu un liktu domāt par mani.. 😀 Būs jāpadomā… 26.11.2009.
