Pirms 2 gadiem veicu ZPD par nabadzīgajiem cilvēkiem Eiropā. Datus tagad neatceros, un tas arī nav svarīgi, jo nabadzīgie cilvēku pēdējā laikā ir kļuvis daudz vairāk. Ir ļoti skumji, ka Tev sevi ir jāpieliek pie šīs kategorijas. Kaut gan, daži par to nemaz neutraucas – viņi pārtiek no mīlestības, savas iemīļotās nodarbošanās, vai arī viņiem patīk būt trūcīgiem. Jā, arī tādi cilvēki atrodas. Viņi vienkārši izbauda dienu kuru var nodzīvot, kaut arī dažreiz pat nav paēduši. Kaut gan novirzījos nedaudz no tēmas… Es arī kādreiz biju nabadzīga. Tad man likās, ka ja būtu vairāk naudas, man neko nevajadzētu. Mana vēlēšanās piepildījās – mēs saņēmām 10 000 Ls mantojumu. Es atplauku. Beidzot varēju sev nopirkt visu ko vēlējos. Tad jau tā likās liela nauda. 😀 Pagāja pusgads. Pie naudas jau bija tā kā pierasts. Bet kad man jautāja – Vai tu esi laimīga? es atbildēju – Nē.. Bet kāpēc? Mana atbilde bija – Es nezinu, es nejūtu dvēseles piepildījumu. (t) Ar to es gribu teikt, ka mēs domājam, ka ja būs vairāk naudas, būsim laimīgi. Bet tā nenotiek, jo mēs vairāk tiecamies pēc nākamā pakāpiena, kas atrodas cilvēka vajadzību pirmaīdā.
