Kādu laiku esmu iedziļinājies, pēdējā laika aktuālākajās cilvēku nodarbēs, kas ļāva man iekļaut pie tām vienu īpašu, tādu, kura izceļās visu pārējo starpā – sevis žēlošanu. Katrs no mums ir nodarbojies ar šo “interesanto” aktivitāti, viens ikdienā cits laiku pa laikam – arī es tajā virpulī esmu bijis. Šī spēle darbojas pavisam vienkārši. Dzīve ne vienmēr mums piešķir zelta bruģētu taciņu, kas ved uz vienu vienīgu leiputriju. Ļoti daudzi no mums, cilvēkiem, iet dzīvi caur ērkšķiem, tādā veidā norūdoties un radot sevī ticību, ka izdarāms ir jebkas – tas ir tikai pozitīvi. Tomēr, ik dienu tiek uzdoti jautājumi: kādēļ nesanāk, kādēļ ir grūti, kādēļ nekas nenotiek tā kā es vēlos? Šie jautājumi uzbrūk cilvēkiem, kas neredz cerību un ir izmisumā – šādas emocijas ir cilvēcīgas un no tām nav jākaunās. Tomēr, aiz šī visa slēpjas šī nodarbe – sevis žēlošana. Kādēļ skumt un sēdēt, zinot, ka nekas nemainās? Kādēļ teikt sev, ka neko vairs nespējat izdarīt? Kādēļ iestāstīt, ka NEvarat to izdarīt? Tādēļ, ka sevi žēlot ir visvieglākā izeja no jebkuras problēmas ir spēja justies nevajadzīgam, noslīkt savās skumjās un domāt, ka Tev vienīgajam šajā pasaulē ir tādas problēmas un tās ir neatrisināmas. Bet ziniet? Šajā visā ir viens āķis – neticība sev. Kā tā veidojas? Neticība sev parasti sakņojas nepadarītajos darbos. Ja esat sev nospraudis kādu darbu, ko padarīsiet un to neizpildat, tad jūs “iegriežat” savai pašapziņai. Ja neizpildat solījumu, izdarat tieši to pašu. Lai sev atgrieztu apziņu cīnīties ar šā laika esošajām problēmām un, ja jūtat, ka tieši pārliecība par darba izpildes iespējamību Jūs kavē, tad saņemieties – cīnieties ar sevi. Lai savu pašpārliecinātību palielinātu vajag sākt ar mazumiņu. Jo ar vienkāršu entuziasmu un lielo vēlmi “gāzt kalnus” nekas netiks līdzēt, ja nepabeigsiet savas ieceres. Vispirms iemācieties pateikt sev, ka iesiet gulēt 23:00 un nev vēlāk, un to arī izdarīt, pirms ķerieties pie lielākiem plāniem. Pildiet vienu mazo uzdevumu pēc otra, izdariet tos, kā esat plānojuši, trenējiet sevi būt apzinīgiem un ar stingru nostāju. Protams, izņēmumi, nav pieļaujami, jo tas radīs šaubas pašiem par sevi. Ja ko nolemjat apdomājiet 90% to, ka to izdarīsiet. Ar katru neizpildīto mazo uzdevumu Jūs sevi parociet zemāk, ar katru izdarīto ceļas Jūsu pašapziņa. Svarīgi ir mīlēt sevi un zināt ko vēlaties, izpildīt katru lietu ko sev noliekat, vai apsolat citiem. Tas rada to saucamo pašapziņu un nešaubieties, ja neredzat to, zemapziņa strādā Jums jau pa pieciem soļiem uz priekšu. Ar šo visu vēlējos pateikt, ka, lai cik grūti šobrīd kādam neietu, nezaudējiet cerības, jo to zaudēšana ir tikai sevis žēlošana un tā ir patīkama, reizē nāvējoša. Nežēlojiet sevi, bet drīzāk paskaidrojiet sev, ka tā vietā, lai želotos un skumtu, ko tik nevarat tajā mirklī izdarīt? Kamēr žēlojaties, Jūs varat: 1. Pameklēt sev darbu un rakstīt pieteikumus uz sludinājumiem. 2. Darīt citas lietas un izpildīt mazos uzdevumus, lai nežēlotos. 3. Parunāt ar cilvēkiem internetā, kas ir veselīgi un ļauj jums komunicēties ar apkārtējiem un nejusties vienam. 4. Iepazīties ar cilvēkiem. 5. Plānot nākotnes plānus un mazos soļus, kas ļautu tos piepildīt. 6. Izpildīt katru mazo solīti. 7. Darīt jebko… Galvenais ir saprast, cik vērtīgi esat. Pat, ja Jums to nekaļ ikdienu, apzinieties paši, cīnieties ar sevis žēlošanu, tā ir vēl nāvējošāka nekā smēķēšana un ir tik pat atkarību izraisoša. Atcerieties! Neviens Jums nepalīdzēs, tikai Jūs paši, bet ja palīdzēs, tad uzskatiet to pat atlīdzību, par saviem līdz galam izpildītajiem uzdevumiem. Veiksmi jebkuram, kas pēc šī raksta saņemsies cīnīties ar sevi, jo doma par to, ka kādam spēju palīdzēt ir vislabākā atlīdzība! / Noslēpums.lv / MĪLIET sevi un NEPADODATIES!
