Iepazīstināšu Jūs ar savu "Ideālo dzīvi" – pēc standartiem un steriotipiem, man ir viss – ideāla dzīvesvieta, darbs – daru to kas man patīk, nav jāiespringst ar darba laiku, jo to nosaku es pati, no materiālā viedokļa, ierobežojumu nav, gribas braukt ceļojumā – saplānoju darbus un dodos, gribās jaunu matu banti, iegādājos utt. un vēl manā ideālajā dzīvē ir ideāls vīrietis, kuram nu ir 38 gadi, izskatīgs, jauks, ejot pa ielu meitenes uz viņu atskatās, gultā (tad kad mums bija sekss, jo šobrīd pēc 5 gadu kopdzīves es vairs neesmu interesanta…) viņš ir perfekts, man nekad nebija bijis tik labi, jo viņš rūpējas par mani lai es jūtos apmierināta! Cik daudz es no draudzenēm esmu dzirdējusi, kādēļ Tu izskaties tik nelaimīga, tev taču ne par ko nav jāuztraucas, krīze Tevi nav skārusi! Laikam jau ikviena no mums sapņo par perfekto dzīvi – kā es to saucu – dzīvi zelta būrītī!!! un es tiešām jūtos kā zelta būrītī – it kā man ir brīvība, bet nē! Jo visu laiku mājās tiek komentēts mans izskats, man esot jāmaina gaume, lai esot atbilstošāka vīrieša uzskatam, pasākumus es apmeklēju tikai kopā ar vīrieti, vai arī neapmeklēju vispār, vairākas reizes dienā man piezvana un pārbauda ko es daru, mājas rūpes ir tikai un vienīgi manā pārziņā, gan tīrīšana, gan ēdiena gatavošana. Protams, mans vīrietis ir ļoti jauks, bet viņa uzskati ir nedaudz dīvaini! vai arī normāli? Bet katrā ziņā, esmu sapratusi, ja es kādreiz tiecos pēc šādas nodrošinātas un ”pārlaimīgas” dzīves, tad šobrīd sasniedzot šo piepildījumu, es nemaz nejūtos laimīga… bet kā saka ”es labāk raudu savā mersedesā (kurš bija mana dzimšanas dienas dāvana) nekā sabiedriskajā transportā! laikam jau nevar iegūt visu gan materiāli nodrošinātu dzīvi, gan laimīgas attiecības….
