Hay 😉 Mans pirmais blogs, tad nu redzēs, kā sanāks. Kamēr sals un kamēr sniegs…12 klase, mācīties negribās. Citrreiz domāju, vai jau ir februāris, vai vēl tikai ir februāris. Dzīve tagad mainījusies pa 360°. Apbrīnojami, kā šķiršanās spēj mainīt cilvēku…Tagad viss notiek tādā kā pašplūsmā. Nevaru saprast – negribu vai nevaru Viņu aizmirst…Bet forši, ka apkārt ir tik superīgi draugi, kas spēj iedvesmot jaunām trakulībām (l) Rītā diena – tātad ballīte 🙂 šoreiz – meiteņu. Pret džekiem tagad tāda kā imunitāte iestājusies. Simpatizē, bet pielaist par tuvu negribās, bail atkal apdedzināties. Bet mans mazais vīrietītis spēj mani iepriecināt jebkurā laikā 😀 Trusis, kurš ēdienu ēd tikai izberot to uz zemes, un tad guļot lasa mazos barības gabaliņus. Laikam viņš šobrīd ir vienīgais, uz kuru stundām ilgi varētu skatīties, bet katru minūti viņš izdomā jaunu veidu piem. kā slidināties pa flīzēm vai, kā apgulties uz krēsla uz kura viņš ar grūtībām ir ticis… 🙂
