gribu uzsākt ko jaunu savā dzīvē.vēlos pilnveidoties,iet uz priekšu.cenšos.ļoti.un pat nesaprotu,kas mani visu laiku nobremzē!vide?cilvēki?slinkums?pati varbūt.. ja būtu citi apstākļi,es droši vien pamestu darbu.kaut vai padzīvotu uz bezdarbnieka pabalsta niecīgās summas.bet apstākļi ir,kādi ir.naudu man vajag,tāpēc jāiet uz ienīstu darbu un jāsatiek neciešami cilvēki.brīvdienās uzlādējos pozitīvi,uzsāku to,ko vēlos.bet.katras darbadienas beigās atkal jūtos kā izspiests citrons.nu grūti.nesaprotu,kā neņemt apkārtējo emocijas un to izpausmes tik ļoti personiski?!nemāku norobežoties.varbūt jāsāk sevi pilnveidot tieši ar šo spēju.bet nezinu,kā to var panākt. brīvdienās esmu tik apņēmīga!pat uzsākot darbdienu šī apņēmība nav zudusi..kas notiek dienas gaitā un kā tas ir iespējams??jāmēģina laikam pavērot sava ikdiena it kā no malas. (t)
