Tā… Šī diena ir aizritējusi. Un aizritējusi ļoti mierīga un tīri patīkama. Diena , kurā mazliet relaksējos un mazliet pastrājāju. Ideāli. Šorīt beidzot sagaidīju setdienas rītu un staipījos pa gultu ilgi, ilgi! Un īstenībā brīnijos, ka esmu pamodusies tik agri no rīta (9.12!)Bet, jā.. es apdarīju rīta darbiņus un izgāju gar jūru ar savu sunīti pastaigāties. Un, aahh, cik ārā bija skaisti! Tagad pavisam šiki varu teikt, ka man bija relaksējošs pasākums ar mūziku ausīs un saules peldi svaigā gaisā! Un galvenais, ka es nepadevos kārdinājumam slaistīties visu dienu neko nedarot! Mācījos daudz un cītīgi. Cenšos paturēt galvā savu apņemšasnos, ka visu darīsu pēc iespējas labāk. Bet no otras puses… man sāk likties, ka neko nedaru gana labi un visu vajag vēl labāk. Tādā veidā es sev laupu prieku par padarīto… Ai, nē tak! Prieks tāpat ir. Saprotu, ka lai sasniegtu augstās virsotes savā dzīvē ir jānovērtē un jāpriecājas par to, kas ir tagad. Kaut kur tieši dzirēdju, ka laime ir tad, kad tu esi laimīgs ar to, ko esi. Un ziniet es laikam esmu. Tātad man tgd ir feini un arī nākotnē būs. 🙂 (Šovakar man tāds iedvesmojoš garstāvoklis:D) No rīta vēl paguvu noskatīties kārtējo reizi "Gudro blondīni". Tā filma jau n-tās reizes tacu redzēta, bet man neapnīk. Man ļoti patīk, kā filmā ir parādīt, ka jebkurš var sasniegt to, ko vēlas, ja vien pietiek apņēmības. Un šeit parādās arī reāls piemērs teicienam "suņi rej, bet karavāna bruac tālāk". Jā, man patīk šī filma, lai arī cik muķīgi ur netiktu uzsvērtas blondīnes ar viņu trūkumiem un plusiem. Un ziniet? plusi ir daudz vairāk!
