4.3 C
Rīga
svētdien, 17 novembris, 2024

Kritika sev.

 

Sveiki visām , te atkal es. Šoreiz bez līriska iesākuma, bez plaģiātiskiem tekstiem , meiģināšu uzrakstīt to kas mani satrauc , ko es šobrīd jūtu, ko pārdzīvoju, par ko priecājos…Ceru arī uz kādiem padomiem, kritiku vai vienkārši jūsu domām.. Un takā es mīlu rakstīt pa tadiem kā plāna punktiem sākšu, bez nekādas kātības, secības un loģikas.. •Sācies trakais eksāmenu laiks, un man ir DRAUSMĪGI bail ka es viņus nenokārtošu. •Tā ,,draudzene’’, par ko rakstiju iepriekšējā blogā nav mainījusies, un tas fuking sāp. •Puisis ar ko viss iesākās tik labi , ir zaudēts, pati nesaprotu pa kuru mirkli. •Esmu pieķērusi sevi pie domas ka brīžos kad ir slikti man vajaga alkaholu. •Man ļoti gribētos lai man šobrīd būtu līdzās mans mirušais tēvs. •Man pietrūkst draugu, īstu draugu. •Man šķiet ka esmu kļuvusi ļoti ciniska , auksta un nelīdzinos vairumam mana vecuma vienaudžu. •Mani pārņem pretīga sajūta kad kāds no maniem draugiem sāk runāt par savu skiastu , mīlošo ģimeni. •Šodien pēc vienas diskusijas te sapratu ka jāmaina sava dzīve. •Nesaprotu kapēc viens konkrēts civēks domā ka esmu sekla. •Izturos neatekvāti brīžos kad kāda mani vienaudži raud par žurku kas mirusi no žurku indes, vai tauriņu kas nolauzis spārnu , vai vēl labāk , par atzīmi skolā kamēr man 13 gadu vecumā nacās pārdzīvot labākās draudzenes nāvi. •Un jā man es neproti visu ņemt ar CHILL. Paldies , manām virtuālajām draudzenēm , ja izlasat šo Aiva.

 

TAVS KOMENTĀRS

Please enter your comment!
Please enter your name here

The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Iepriekšējais rakstsMŪSDIENU DEJU STILU MIX!!!!
Nākamais rakstskokonas ikona