6 C
Rīga
ceturtdien, aprīlis 15, 2021

kokonas ikona

 

Vispār jau mani prātuļojumi, no draugiem un apkārtējiem nekad nevar skaidri zināt, nu ja tevi piemirst, tad tu savējos vari vainot, vai arī atrast kļūdas sevī. Es atkal vļos būt tā pati vecā Linda ar orģinālām idejām, lai gan Koko teikusi, ka orģinalitāte ir posts uzz cilvēka balansēšanu starp cirkus arēnu un dzīvību, bet tas manuprāt, skar tikai modes pasuali, cik tā masu produkcija ir viengabalainaun neiznteresanta. Lasu Dostajevski, laikam pamazām arī sākšu iemīlēt ne tikai krievu,slāvu dramaturgus, taču man tuvāka ir norvēģu un zviedru, ziemeļnieku filosofija, nečīkst dārgum, smaidi, pasuale nevēlas redzēt tavas sāpes un ja arī ka’dreiz grūti klājas, neizrādi to esi stirpra sieviete. Viens no jaukajiem ieteikumiem, ne jau citiem, ne jau sev pašai. Arī sāku lasīt par to jogas lietu, tā ir kā reliģija, nu labi neprecīzi, iespējams dzīvesveids, laiakm kates būs mājas pašceļa izaugsmē jāiemācās. Lai gan pēc vakardienas sāp ļoti augšstilbi 😛 Dejojam, dance and rule the world 😛 Labi ne par to ķirsis, vai karamele jo mans prāts ir kārs pašlaik, vismaz uz raksstīšanu 🙂 Esmu atsākusi veo literāro darbību, proti dzejiņa un miniatūras, plus katru dienu ieeju satori.lv, tiešām ne jau izglītojošs portāls, bet tāds, kurā var svarīgāko info iesūkt savās smadzenītēs un apdomāt, kas notiek kultūras un mākslas telpā.

 

TAVS KOMENTĀRS

Please enter your name here
Please enter your comment!

Iepriekšējais rakstsKritika sev.
Nākamais rakstsspēks