Man bija puisis, kurā iemīlējos! Jau sastopoties mūsu skatieniem pirmajā reizē sapratu, ka vēlos vienmēr lūkoties tajās acīs. Bija bija, izbija. Atkal satikāmies pēc gada, atkal kaisle, jūtas, viņa vārdi, es gribu būt ar tevi.. Dzīvoju, satiekamies, baudām viens otra sabiedrību, bet tad vārdi,ka nevaram satikties, tad viņš atkal atgriežas, atkal mēs esam, vnk esam. Bet tad vnk vēstule no viņa:" Man pret tevi nekā nav, mēs nevaram būt nekas, vnk dzirksteles nav." Paiet 2 mēneši, satiekamies ballē, viņš mani iekaro no jauna, un saka, ka esot tā teici, jo vecuma starpība, un vnk tie esot bijuši meli,ka vēlas mani. Bet nākošajā rītā, atkal vārdi, es biju iedzēris… Bet es viņam uzstādiju jautājumu:"Un tu teici, ka dzirksteles nav?" Tā nu neesam tikušies, vairs nekā nav. Novēlēju viņam laimi. Bet pašai sirdī siena. 🙂
