6.1 C
Rīga
pirmdien, 25 novembris, 2024

Liek aizdomāties.

 

*Šodien mazs zēns, kurš man sēdēja blakus lidmašīnā nebeidza skatīties pa logu. Es viņam prasīju, ko viņš tur meklē un uz to viņš atbildēja: ”Es meklēju savu mammīti, bet nevaru ieraudzīt. Es domāju, ka te ir debesis, vai ne?” *Šodien Atlantas lidostā, savā armijas uniformā dodoties uz lidmašīnu maza meitenīte pieskrēja pie manis, sagrāba roku vaicājot vai es drīz atgriezīšos no ārzemēm. Pateicu, ka būšu atpakaļ pēc 6 nedēļām. Viņa pasmaidīja un teica: ”Vai tu, lūdzu, nevari manam tētim pateikt, ka mīlu viņu. Mamma teica, ka viņš no turienes nekad neatgriezīsies.” *Es biju darbā un man vajadzēja uzkliegt bērnam, kurš lēkāja uz skatloga dīvāna. Es pacēlu balsi, bet viņa vēl joprojām turpināja. Es kliedzu vēl skaļāk un viņa nelikās nezinis. Tad pie manis atnāca viņas mazliet vecākā māsa un teica :”Piedodiet, viņa ir kurla, es tūlīt aiziešu viņai pakaļ..” *Šodien mans tētis man teica: ”Vienkārši dari to, pamēģini! Tev nav jābūt profesionālim, lai izveidotu veiksmīgu produktu. Amatieri sāka Google un Apple. Profesionāļi uzbūvēja Titāniku.” *Šodien kopā ar draudzeni biju sabiedriskajā tualetē. Es sūdzējos par to, cik mani mati izskatās nekārtīgi un nesmuki. Maza meitenīte, kura man blakus bija mazgājusi rokas teica: ”Varētu būt vēl sliktāk.” un pacēla savu parūku." Tev vispār tādu varētu nebūt.” *Šodien ap pusdienlaiku iegāju kafejnīcā un jautāju: ”Vai es lūdzu varētu dabūt vienu Latte?” Puisis aiz letes pasmaidīja un to pasniedza. Kad es vilku ārā naudu, viņš teica: ”Šis dzēriens uz mana rēķina. Jūs esat pirmā persona, kas šodien pateica ”lūdzu” *No rīta sastrīdējos ar omi (dzīvojām vienā mājā). Pēcpusdienā ap 15:00 viņa nomira un pēdējais, ko viņai teicu, bija: "Tu esi veca un stulba, tavs laiks jau sen tā kā pienācis". Es nezināju, ka viņa ir ļoti slima. Es sāku raudāt, jo tā vietā, lai sakliegtu uz viņu, es varēju pateikt, ka mīlu viņu, bet es nezināju…" *Šodien tikko kā mans mazais 5 gadus vecais brālis ienāca istabā, es sabļāvu uz viņa, pat nepaskatoties uz viņa pusi. Kad viņš negāja prom, es pagriezos, lai bļautu vēlreiz, un ieraudzīju viņa rokās bļodiņu ar ķiršiem. Viņš bēdīgi teica: ”Piedod, es tikai gribēju padalīties ar tevi.”

 

TAVS KOMENTĀRS

Please enter your comment!
Please enter your name here

The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Iepriekšējais rakstsslieksnis..Help!!!
Nākamais rakstsPārmaiņas mani, turpinājums.