Tik daudz kas noticis pēc mana pēdējā Bloga. Esmu vismaz prātā beigusi domāt par viņu, un pati pieķeru pie domas, ka tagad domāju par kādu pilnīgi citu, un jūtos laimīga par to. Vakar satiku savu bijušo labāko draudzeni, kas zināt ko izdarija ja atceraties mani pēdējo blogu, un zināt, sajutos ļoti pacilāti kad esmu izslēgusi viņu no savas dzīves, viņus abus no savas dzīves. Kaut arī jutu pilnīgu dvēseles sabrukumu brīdi kad viņa stāstija kā viņiem iet, es spēju saņemties, spēju jo zināju ka jāspēj. Nenoliegšu ka manā dzīvē pēc tā visa bija peroids, kad mana dvēsele vienkārši meklēja plāksteri, un tagad esmu pateicīga tiem cilvēkiem kas kluva par šo plāksteri, un piedodiet ja sāpināju jūs. Jūtos labi, ka esot otrā, jeb mīļākā divu cilvēku attiecībās, es spēju pārkāpt sev un savai pieķeršanās sajūtam viņam , un atklāju visu viņa draudzenei, lai vēl kādai nesāp, tādā veidā iemantojot dziļu naidu no viņa puses, man. Laiku pēc tā visa, sāku piedalīties visur kur varēju, un iesaistīties visur kā varēju, tādējādi iespējams slēdzot smadzeņu daļu kas domāja par viņu. Bet nenoliegšu kad ir sāpīgi kad vinš vēl atrodas manā tuvumā, vai kāds piemin viņa vārdu. Manu dvēseli ir pārņemis cits, pat citi bet tas jau ir cits stāsts. Paldies visām kas bija ar mani (l)
