Šorīt pamodos pirms puksteņa zvana. Tas ļāva vēl nedaudz ilgāk pagulēt. Ātri saģērbos, paēdu brokastis un fonā ieslēdzu savu mīļāko mūziku. Paskatījos pa logu, ārā līst. Saģērbos, uzvilku mēteli, šalli, zābakus, paņēmu lietussargu un devos ārā. Sejā pūta ledains vējš.Tas traucēja man turēt lietussargu. Es devos pāri gājēju pārejai, un kāds neuzmanīgs autobraucējs man gandrīz uzbrauca virsū. Ielas otrā pusē kāda meitene zaļā mētelī skrēja uz tramvaja pieturu. Aiz manis raitā solī gāja zēni, kuri apsprieda kādu notikumu no skolas. Es pagāju garām maiznīcai. Ak, cik burvīgi tur smaržoja!Tomēr nenoturējos un iegāju iekšā nopirkt tikko ceptu kanēļmaizīti.Apsēdos pie galdiņa, pasūtīju vēl kafiju ar pienu un cukuru.Nolēmu,ka šorīt varu pārāk nesteigties.Es sāku caur logu vērot garāmgājējus.Visi steidzās savās gaitās,mašīnas veidoja sastrēgumus un nepacietīgākie autobraucēji taurēja.No rītiem un vakaros,šeit,manā Rīgā, valda kņada,juceklis un nemiers.Bet naktīs,ak,naktīs,šeit ir tik skaisti – klusums visapkārt,tumsa,tikai laternu gaismas un mēs,daži,kuriem patīk baudīt šādu naksnīgo Rīgu.Par to domājot,es neapzinoties pasmaidīju.Puisis,kurš stāvēja aiz letes,tā nedaudz dīvaini uz mani paskatījās,taču tad,ka es uz viņu turpināju skatītis,arī viņš sāka smaidīt. Maiznīcā ienāca vēl daži nosaluši cilvēki,kuri vēlējās savu silto ik rīta kafiju un tomr nespēja,tāpat kā es,pretoties vilinošai tikko ceptu maizīšu smaržai.Ir tik interesanti lūkoties uz tiem cilvēkiem ārā,tur,aukstumā,kuri domā katrs savas domas un kaut kur dodas,kamēr mēs,te,siltumā,nekur nesteidzamies un lēnām baudam rītu.Bet arī tā reizēm vajag,jo tikai lēnām un nesteidzoties,var par pa īstam izjust Rīgas burvību.Tai ir sava smarža,tā gandrīz vienmēr ir kustībā, un tai,kā jau īstai sievietei,visvairāk ir ko teikt tieši tadad tā klusē. Biju jau sen apēdusi savu gardo maizīti ,izdzērusi rīta kafiju, un tagad arī manbija jādodas tajā pilsētas burzmā.Ejot ārā no maiznīcas,vēl paspēju ievērot,ka puisis aiz letes man vēl uzsmaida.Es devos tālāk pa ielu ar smaidu uz lūpām.Un kas par to,ja ārā auksts un līst lietus?Ak,nē! Biju atstājusi savu lietussargu maiznīcā.Bet nekas – iegriezīšos tur arī rīt un to paņemšu.Lietus man lija uz galvas.Bet tas nekas,ka salīšu.Es izbaudīju Rīgu un visu turpmāko dienu smaids no sejas nepazudīs.Rīga,mana Rīga,es vienmēr būšu daļa no tevis!
