sveikas, sveikas jaukās dūdas:) šodien bija lietaina un vēsa diena, saņēmos, devos baudīt vienu brīvdienu un ķert mirkli uz pārādi- skatīt jaukos puišus formās, lielos ieročus un cilvēku pūļus. smagi. daudz drūmu seju. ha bet tik pat daudz smaidīgo un jauko- par to liels prieks. .- nu lūk kamēr gatavojas svētku vakariņas- aizdomājos par smagu lietu- sirdsapziņu. vecu kā pasauli, smagu nastu, vai labāko draugu!? kas lai zin, kāda tā patiesi ir, bet katram kā maza pelīte klusi sēž tur kaut kur dzīlēs. vai esmu slikts cilvēks, ka mana sirdsapziņa mazliet klusē, kad vajadzētu tai kliegt skaļāk par sirēnām!? :’-( nu nē!? kapēc !? kapēc ir tā ka ir lietas, darbības kas liek mums smaidīt un justies tiiiik labi, ka taureņi vēderā un pasaule kājām gaisā, bet patiesi sabiedrībā un pieņemtajās normās nav labas. oooo :-O pēdēja laikā nospļauties par to. par to pareizo,- kam!? tev -vai man!? 😛 kādēļ man būtu jādomā par citiem, katram būtu jābūt mazliet egoistiskam. pie velna, mani tik daudz dzīvē ir čakarējuši egoistiski cilvēki, un tie kuriem nospļauties galvenais lai labi katram pašam. nu ko vai nav mans laiks 😀 nu ko guli mierīgi mana sirdsapziņa, esi laba, tevi nesāpināšu, došu sev iespējas, dosim sev katrai iespēju. (l) paliec tur kaktiņā klusa, gana raudāts, gana paciests un gana pārmests sev 😛
