14.11.2010. Šorīt ar buču uz pieres pamodos blakus puisim, pret ko jūtu to, ko nēsmu izjutusi ne pret vienu, nevienu ar ko jebkad esmu ielaudusies jebkādā , un jebkāda veida attiecībās vai vienas nakts pazīšanās. Tā sajūta, kad pamodies blaukus puisim, kurš ir tavs, kuram piederi tu, un ar ko tu esi kopā. Pirmoreizi dzīvē, sajutos tik īpaša. Lai arī man iekšēji sāp,sāp ka vinš vēl pieder kādai citai, bet iespējams tas mirklis kad vinš čukst tavā ausī, lai tu beidz viņu pavedināt, tas mirklis kad vinš ir laimīgs jo esat kopā, te un tagad, tas mirklis kads viņš saka ka ir tavs, tas mirklis kad skulpsta tevi.. Vakar bija izvēle, braukt uz balliti, vai palikt ar viņu, jā iespējams palaidu garām iespēju pabūt tiešām labā ballite, bet tomēr izvēlē uzvarēja mans vīrietis. Rīt jau būs nedēļa, kopš oficiāli aprit nedēļa kopš esam kopā. Šo nedēļu ir tik grūti aprakstīt , bet meiģināšu – • Salīdzinot ar mani, pagāšonedēļ kad nesarunājāmies, kad pat nesveicinājāmies, visi kā viens apgalvo kad esmu smaidīgāka, laimīgāka un starojošāka • Iespējams esmu pazaudējusi dažas vecas draudzenes, arī dažus draugus, pavadot laiku ar viņu , bet man ir vienalga, jo lai vai kā tas viss atsver laiku ko pavadu ar viņu un arī jaunos draugus, ko esmu ieguvusi esot ar viņu. • Beidzot esmu kļuvusi nopietna. • Dievinu cilvēku sejas izteiksmes brīdi, kad kādam pazīņoju ka esmu ar viņu kopā. • Sāp ka cilvēki netic, ka tas nav tikai uz dažām dienām • Kā jau teicu, pat nedēļa ar viņu ir tā vērta. • Pirmoreizi dzīvē, man telefonā ir kāda puiša bilde, viņa bilde, mūsu bilde. Uz kuru skatoties mani pārņem tik patīkams deža vu 15.11.2010. Trīsas kas iziet caur ķermeni brīdi kad vinš atraksta kad pamet tevi. Drebulis kas uzrodas no zila gaisa. Sajūta kad kaklā sāk atdzīvoties nelabums. Piedrāzt pasauli, piedrāst mīlestību, piedrāst draudzenes. SĀP tik ļoti sāp. Tu raksti datora kvaliātūrā sāpēs, raksti ātri lai nesāktu vienkārši raudāt. Ir tik slikti, tik sāpīgi, tik durstoši . Sajūta kad turies, bet zini kad aizsiesi blauks istabā, kur tevi neviens neredz tu sāksi histēriski raudāt. Raudāt lai tik ļoti dvēsele nepazustu. Nespēja neko uzrakstīt, vēlme pazust, vēlme nomirt, vēlme nebūt…
