Nezinu kāpēc man tāda sajūta, ka šādas sarunas iekš Cosmo nav populāras un brīžam pat nevēlamas. Bet tomēr atļaujos riskēt un izteikties, kā arī cerot uz diskusiju un aizdomāšanos. Nodrāztie vārdiņi- ekoloģija, globālā sasilšana. Šobrīd esmu emocijās augstā vilnī, jo tikko noskatījos filmu – the age of stupid. esmu redzējusi arī 11 hour un An Inconvenient Truth. Šādas filmas nespēju bieži skatīties, jo tās mani emocināli sabradā, arī šobrīd valdu asaras… un dusmas. Nezinu vai man vajag izklāstīties par ko tieši ir šīs filmas, jo ļoti ceru,ka kādu no tām esat redzējušas. Bet tām, kuras nekad nav redzējušas, dzirdējušas, notiekti iesaku reiz saņemties un paskatīties. Man negribas nekādu bla, bla, ka to neviens nezina kā nākotnē būs un ka dzīvot vispār ir slikti un cik forši ir izbaudīt visu, kas ir, nedomājot, jo man gribas vienkārši bļaut, skaļi bļaut! palasot kārtējo diskusiju kur meitenes pasūta drēbes, kur tiek pirktas smaržas, telefoni, datori utt. Man tikai gribas pajautāt, jums nekad nerodas jautājums sev- kad tad pietiks un vai tam vispār ir kāda vērtība? Man liekas cilvēki vispār vairs nedomā, vispār ne par ko, tikai ik pa laikam gudri dirš ( es atvainojos) ka politika slikta, dzīve slikta, naudas nav, pat normāli dzīvot nevar. Un kada dzīves ironija, ka sieviete Nigērijā meklē veidus kā iegūt izglītību un mainīt koropciju, kura iznīcina viņas zemi, ļaujot naftas biznesam pārņemt un iznīcināt visu. Viņas sapnis- lielākais, ir labs darbs, skaista māja un jaudīga mašina, kā ASV. Risinājumi, kā izglābt pasauli? man nav. tev ir? vienīgais kas mani visu laiku atgriežas prātā, ir, ka viss riņķo ap naudu un, lai iegūtu leilāku naudu uz cilvēku labklājības rēķina, parasti viss notiek ar korupciju. ‘ jautājums tev- cik korumpēta esi? neesi? man leikas, ak es arī nē, un mans neviens ģimenē, bet tad atceros kādreizējos laikus, kad tētis deva kādam piecīti par pārsniegtu ātrumu, kad kādam tika iedots mazliet vairāk, jo ”jauks” cilvēks un visu, ko vajag var nokārtot ātrāk, piemēram, palātu ar skatu uz mežu, ne morgu. Cik daudz ir šādu ikdienas ”sīkumu”, kas mums ir jau par ikdienu, ka nejūtam to vairs. Un ne jau vienmēr tā ri naudas ( skaidra) cik bieži tas ir pakalpojums pret pakalpojumu? Un politikā viņi jau arīt tikai mazļie izpalīdz viens otram, un biznesmeņi un politiķi arī, arī degvielas kompānijas un kokuizcirtēji, tikai… bet Nigērijā kā nav tā tīra ūdens un drīz vispār nebūs ūdens. Cik ļoti tas Tevi skar?
