Šovakar tāds noskaņojums, nu tāāāds noskaņojums. Vakar ar draudzenēm runājām par puišiem/vīriešiem. Būtībā notika tāda salīdzināšana, kurai kurš foršāks, skaistāks, labāks , un kurš nu kurai uzdāvinājis dārgākas puķes un dāvanas sieviešu dienā. Itkā jau bērnišķīgi, bet nu… pēctam mājās bija ko padomāt, jo mans vīrietis mani apsveikt nevarēja(ar neko materiālu) netika pie manis un viss. jā, varbūt esmu pilnīga neveiksminiece(kādas acīs), un man vēl šodien vajadzētu sašķiebt ģīmīti, un staigāt ar uzmestu lūpu, bet… lai arī nesaņēmu "negaidītu" pušķi, un kādu dārgmetāla rotiņu, tāpat esmu pārliecināta, ka Mans vīrietis ir visideālākais un superīgākais, kautvai tāpēc , ka viņš ir MANS vīrietis! Varjau būt, ka vēl maza, nepieredzējusi un naiva esmu, un tiešām tas kiurš viarāk Tevis dēļ tērē, tas vairāk mīl, bet ziniet… Man nesen bija dzimšanas diena, un brālis uzdāvināja zelta auskarus, jā bija prieks un vispār forši, bet.. mana mīļotā vīrieša bučas , roze un šokolāde ir daudz neaizmirstamāka par auskariem uz kuriem varu palūkoties kaut ik pēc pāris sekundēm. Es nemierinu sevi, nē, es tikai priecājos, ka neesmu līdz kaklam iegrimusi materiālajā pasaulē… Galu galā, mans vīrietis man uzdāvināja kaut ko tādu, kā sirsniņa pukst zem manas sirsniņas! (l)
