Sveika. Vēlējos padalīties savos novērojumos attiecībā uz sievietēm un mājsaimniecību. Kaut kad nesen cosmo sarunāš bija tēma – ko pagatavot puisim, ja nemāku gatavot. Jāatzīst, ka uzreiz es tam nepievērsu uzmnaību un mazliet pat sasmējos par to, kā dažas sievietes reaģēja uz itkā uzstādīto ultimātu – pagatavot vakariņas un kā gan tas nelietis vispār iedrošinājās piekodināt, lai pie tā visa, rezultāts vēl arī būtu garšīgs?! Radāš iespaids, ka dažām tāds nosacījums kalpotu pat par iemeslu, lai aizietu. Protams, viss būtu labi – ja vien nebūu tāda maza aspekta kā – vīrietis ved uz restorāniem – par kuriem arī maksā, vīrietis pagatavo vakariņas mājas apstākļos un viņam to pat nav jālūdz. Redziet – tāds garš ievads sanāca – es vienkārši domāju. Kurā evolūcijas posmā sievietes iemantoja parazīta nepatīkamās īpašības? Redziet – mēs esam tiesīgas apvainoties, ja nesaņemam kārotu dāvanu kādos no daudzajiem svētkiem, mēs esam tiesīgas pirms kopdzīves uzsākšanas noskaidrot – cik turīgs ir mūsu vīrietis. Tātad mēs drīkstam līst viņa makā, taču, ja viņš kaut ko vēlas no mums – kāds ciniķis, egoists un patmīlis gan ir šis cilvēks. Protams, šādas nav visas meitenes – bet daļa atradīsies. Es tomēr uzskatu, ka tas ir par daudz. Es tomēr, pat būdama par dzimumu vienlīdzību uzskatu, ka vīrietim ir jāiznes atkritumu maiss, bet man jāuzkopj māja. Iespējams, tas tādēļ, ka ar vienlīdzību es saprotu – nevis maksāšanu uz pusēm, bet gan godīgu darbu sadalīšanu. Līdz ar to – es vienmēr esmu bijusi laimīga, saprasta un neapspiesta. Varbūt sievietēm ir laiks iemācīties ne tikai savas tiesības, bet arī pienākumus?
