Viena cilvēka dzīve ir pārāk gara, lai mīlētu vienreiz un atnāk brīdis, kad vienam no diviem kļūst garlaicīgi vai saprot, ka nav saderīgi kopā. Atceros Remarks kādā no saviem darbiem rakstīja – pie tādas kleitas vajadzēja citu vīrieti. Patīk Remarks. Patīk un viss. Punkts.Bet ne viņš, ne viņa varoņi. Atziņas. Patīk un iedvesmo. Tam, kurš paliek, vienmēr ir grūtāk… Mēs izšķiramies kā sveši ļaudis, kas nejauši kādu ceļa gabalu gājuši kopā un nekad nav sapratušies. Mēs bijām kādu laiku kopā, bet tas bija bez jebkādām ilūzijām. Viens otru izmantojām. Vīrieši var būt spēj būt vieni, sievietes ne. Mēs lielāku interesi izrādam par nelaimi nekā laimi. Laime ir garlaicīga, nelaime ne. Par laimi var runāt labi ja piecas minūtes. Par nelaimi var runāt augām naktīm. Lielpilsētas nelaime – te tikpat kā nekad nav iespējams palikt divatā. Es negribu nelaimīga būt, bet esmu nelaimīga. Es negribu būt vientuļa, bet esmu vientuļa. Lielas pilsētas lielā problēma. Viss ātri apnīk. Nekad neko nevar paturēt. Vientulība ir šausmīgāka par saprāta zudumu un pašnāvību. Nekad neludz piedošanu, aizsūti puķes. Viens mīlēja viņu un dāvināja puķes. Citu mīlēja viņa un deva naudu.
