Sveiki. Diezgan neizprotama situaācija. Pusis dzīvo 52 km no manis. Parasti dzīvojās pie manis mēnesi tad u z pāris dienām mājās.. un tā visu laiku. Līdz viņš neatrada darbu.. viss jau protams lieliski, vīrietis pelna naudu u.t.t. Darbs viņam ir no 7 rītā līdz 13 bet es visu laiku ilgojos pēc viņa. 🙁 Viņš saka ka mīlot mani un arī pats ļoti ilgojas, bet neko nedara lietas labā. Visu dienu viņš sēž mājās un neko nedara. Vēl interesants fakts, ka viņš nekad negrib lai es braucu pie viņa. Jau gandrīz gada attiecību laikā, ne reizi nēesmu bijusi pie sava vīrieša. 🙁 Nezinu kapēc, bet viņš negrib lai braucu pie viņa. Dažreiz mana ilgošanās aiziet tik traki aiz rāmjiem, ka es pilnīgi nevaru asaras novaldīt, sēžu histērijā vairākas stundas, neguļu naktīs, un mēģinu panākt lai viņš atbrauc, bet tad sanāk tikai kašķis, jo viņš aizsviļās ;( un arī kad atbrauc vienmēr ir kašķi.. uzmanības trūkuma dēļ es viņam pārmetu to ka viņš atbrauc pie manis, caurām dienām, te pie datora, te pie televizora. Pašlaik lai dotos kaut kur atpūsties naudiņas nav 🙁 Kā lai ar to visu tiek galā?!?!
