Daudzviet esmu lasījusi par to, ka vīram un sievai/draugam un draudzenei ir jāatpūšas vienam no otra un jāaiziet atpūsties atsevišķi. Vai tiešām? Par šo tēmu esmu daudz domājusi un runājusi ar dažādu vecuma cilvēkiem. Man ir kāda pazīstama kundzīte nu jau viņai ir pāri 80 gadu. Ar savu vīru laulībā viņa ir nodzīvojusi 53 gadus.Nekur un nekad viņa nav gājusi bez sava vīra, vai vīrs bez viņas.Visu darījuši kopā, nekad nestrīdējušies viens otru ļoti mīlējuši, pat strādājuši kopā.Mūsdienu cilvēkus viņa nosoda, jo uzskata ka viss ir jādara kopā, kā gan cilvēks viens otram var apnikt?!!Tās ir viņas personīgais viedoklis. Runāju ar sievieti un viņas vīru kuriem jau ir pāri 45 arī viņi uzskata tieši tāpat…Jo nekad jau nevarot zināt kad tas melnais kaķis pārskries pāri ceļam un varētu negribot sanākt krāpšana, jo tādā ziņā dzīve ir pārāk gara. Mūsdienās biežu vien precētie atpūšās viens no otra un šķiršanās statistika ir ļoti bēdīga. Vai tas nav viens no šķiršanās iemesliem?!! Krāpšana…Vai tiešām mums būtu par to jāuztraucās, pat tad ja ļoti mīlam savas otrās pusītes, ja nu tas melnais kaķis pārskrien pāri ceļam??!!! Vai mūsdienu viedoklis ir pareizs?Mēs nekad nevaram zināt kas mūs sagaida nākotnē. Visi mēs esam greizsirdīgi- sievietes un vīrieši, vai tad ja mūsu otrā pusīte kaut kur aiziet mūs nemoka greizsirdība?Lai kā mēs uzticētos tam otram, vai mēs tiešām varam būt pārliecinātas par pilnīgu godīgumu? Bet kāpēc kaut kur jāiet? Vai nevar uzaicināt pie sevis ciemos uz kādu vīna glāzi, un par visu aprunāties piem., virtuvē vai citā istabā?Kāds ir Jūsu viedoklis?
