Odziņa-kaut kas īpašs ikvienā cilvēkā, kaut kas savdabīgs, vienkārši odziņa. Laikam, jau ikvienam tā odziņa ir, citam lielāka, citam mazāka, bet ir. Draugi paši ir kā odziņas, kas pārsteidz vienkārši esot. Njā, tādas ir manas draudzenes- divas superīgas OGAS. Bet ne jau tur tas suns aprakts. Ģimnāzijas izlaidums, skan daudzsološi, dzīvē kaut kas neliels ir sasniegts, kaut kas neliels ir pabeigts. Prieks, bet ne tikai. Skumjākais jau ir tas, ka ar šo izlaidumu nāksies škirties no tik daudziem lieliskiem draugiem, kurus pazīstu jau no bērnudārza. Brīžiem škiet viņus pazīstu labāk kā sevi. Bet kur gan tagad viņi, kur es. Jā tiksimies, sazvanīsimies, sarakstīsimies, bet kaut kad tas beigsies. Atā bērnība, atā draugi! :-/ Jā, izlaidums jāpriecājas, bet skumjas, nostaļģija, atmiņas nāk un un nāk virsū. Odziņa-superīga kāda cilvēka īpašība. Atā manas ogas un ogi!
