Ļauj man vispirms ieelpot, pirms saskaros ar turpināmo. … Tagad klausos Norah Jones – Don’t know why – tā ir vienīgā dziesma, ko varētu klausīties. Ja godīgi, es esmu šausmīgi apjukusi. Es jūtu ,ka kaut kas jāsāk, bet vienlīdz jūtu, ka kaut kas ir beidzies pārāk ātri. Un man nav nemaz sajūta, ka sāksies kaut kas labs un beidzās kaut kas slikts. Tas vienkārši notiek. Dienas paiet. Bez garastāvokļa- jebkāda, izņemot slikta, man nav. Es pat nesapratu, kas nogāja greizi. Itkā viss ir tāpatām kā bija, bet viss tas ir daudz citādāk, varbūt pat drūmāk. Bet c’mon! ir vasara! Tieši šo vasaru es gaidīju, kā nekad. Bet laikam viss ko biju cerējusi pēkšņi ir nomests un pamests. Laikam izklausos pēc baigi depresīvās, bet nu nezinu… varbūt tāda arī esmu. Vo, tagad man skan Coldplay – Lost. Tā vien liekas,ka esmu kaut kur noklīdusi. Jo pēdējās 3-4 dienas nejūtos savā ādā. Viss ko mēģinu – izgāžas. Arī pagulēt normāli nevaru, guļu ,ja labi 6 h. Sākumā visam vainoju laikapstākļus, sliktu miegu, to,ka nav puiša u.t.t. bet ir aptrūcies iemeslu, un es nezinu. Zinu tikai to ,ka gribu būt laimīga, pa visām reizēm!!!
