Sveika, mīļā Cosmo meitene. Ir pagājis laiciņš kopš pēdējā bloga. Un šis laiks bijis tik ļoti pārdomam bagāts. Uh. Bet tā kā atgriežoties no Jāņiem secināju, ka kompītis ir aizgājis pie tēvien, jebšu citiem vārdiem nosvilis barošanas bloks, tad paliku vien gribot parunāties pati ar sevi šajā virtuālajā vietnē. Šobrīd nav īsti vēlmes iegrimt dziļās pārdomās par dzīvi un lietām man apkārt, bet pilnīgi noteikti man pietiek laika vienkārsi pavēstīt, ka esmu atpakaļ un esmu dzīva. Tad nu dodoties lietainajā Rīgas pievakarē saku – jauku vakaru un uz salasīšanos mīļā, Cosmo meitene.
