pēdējās dienas ir pagājušas briesmīgi…jūtos,kā tāda lupata…Kāpēc visam vajadzēja saiet tādā grīstē? :%27-( Manī nav vairs ne mazākās prieka kripatiņas..kāda nevēlas man to aizdot? :-/ Viss,kas manī ir palicis ir dusmas,neziņa un jautājums,kāpēc tas viss notiek ar mani?? :%27-( Man ir sajūta,ka tas kamols kaklā nekad nebeigsies…Es jūtos, tik sagrauta, un viss ko es vēlos ir, lai šis briesmīgais laiks paiet ātrāk….bet viņš neiet, viņš stāv uz vietas,un nemaz netaisās kaut nedaudz pavirzīties uz priekšu…. :%27-(
tukšums
0
Iepriekšējais rakstsAizsargā savu ādu pret novecošanos!
Nākamais rakstsRētas, ne tikai mūsējās, bet arī tās, ko radām pašas…