sākās mana adīšanas, apsveikumu gatavošanas sezona 🙂 arī adventes vainagam ir konkrētas idejas, bet sastāvdaļas, kā pilsētniecei, problemātiski sadabūt 😀 taps kkas ļoti moderns, arī tradicionāls un visiem saprotams. Kkas īsti tomēr nav, kā vajag. Spriežu to pēc kārtības savā istabā. Pareizāk, nekārtības!! Esmu piefiksējusi, ka pie draņķīga dvēseles stāvokļa neciešu mājas kārtošanu. Virtuvei un vannas istabai jābūt darba kārtībā, pārējais viss sekundāri. Būtu man ģimene, gan jau citādāk tas būtu. Un kad sapratīšu, ka viss, istabā ir karastāvoklis, tad arī piesēdīšos pie šķirošanas. Jā, papīri ir galvenais hlams. Konspekti. Gara acīm jau redzu savus cimdus, tik to pīni izadīt būs grūtāk, kā izsapņot. Bet adīšana ļauj domām tā smuki nostāties. Kā kafijas biezumiem krūzītē. (l) Šodien sapratu, ka man pietrūkst vīriešu komplimentu! Svešu, nepazīstamu. Eh, laikam ziemā tie fluīdi tiek apsegti ar mēteļiem un piežmiegti ar šallēm 😛 feini taču, ja novērtē atzinīgi. Un man pilnīgi vienalga, ka tā nav sajūsma par manu iQ 😀 Nejaukt ar pusaudžu vulgārajiem svilpieniem! Draudzeņu tusiņam esmu apsolījusies uzcept kūku, aizvakar izmēģināju – tās būs briesmas 😀 tātad nākamnedēļ, vismaz pāris reizes cepšu kūkas un sparīgi sportošu 😀 Lai mums veicas, meitenes 🙂
