Sorit pamostoties diezgan paagri, ielukojos one.lv lai parbauditu e pastu. Jau 8 no rita mana seja uzplauka pirmais smaids pa sim dienam. Viktors atsutija vienu jauku smaidinju sirsninas veida. Izklausas sasoditi berniskigi, bet tas izskatijas tik mili un sava berniskiguma del divkarsi lika pasmaidit. Es sapratu, ka vinam ir velme saligt. Visu dienu gaidiju kad vins atgriezisies no darba. Vakara ar vinu parunaju, tacu vina skalajos vardos par to, ka vins man tic un bija bez iemesla vainojis mani melos un krapsana, bija jutama nedrosiba. Principa vins vairs nebija tik ledains, ka ieprieksejas dienas, tacu jutu, ka lidz galam savu vainu vinjs tomer neatzist. :-/ Nelabi paliek iztelojoties, ka vins varetu atbraukt, izprasnat mani, draugus, gjimeni, meginot atrast kompromatu uz mani.. tacu teicu vinam, ka ta bus lieka laika teresana. Sonakt vismaz beidzot varesu mierigi, bez asaram acis aizmigt. Bet domas par turmakajam dzives davinatajam situacijam, kas notiks kad atlidos un vispar jebkurs dzives paversiens vel mazliet neliek miera :’-( Loti vinu milu un ceru, ka viss stabilizesies. Paldies lasitajam, kuras jut lidzi un atbalsta. Ta ka vairs neuzticos draugiem un izvaros no kontakta ar viniem, jo visi izradijas cukas, man pat nav kam pazeloties vai padalities priekos. Tapec tagad ik dienu rakstisu visu bloga, un ar prieku lasisu komentarus, padomus un kritiku, atbalstu u.t.t. Katrs komentars man ir zelta verts (l)
