Viss ir beidzies un man bija ļoti grūti ar to samierināties…. Skaidrojums no viņa puses bija ļoti vienkāršs, truls….un man līdz galam nesaprotams… ”Es sapratu, ka vienkārši nevēlos būt ar Tevi kopā, tas arī viss…” „Bet kā….nedēļu atpakaļ Tu gulēji man blakus gultā un teici, ka mīli mani….kā tas vispār savienojams?” „Nezinu, varbūt tobrīd es tā arī jutos…” UN TAS BIJA VISS!!!!! Viņš man vairāk nezvanīja, nerakstīja, netikāmies…. Pēc nepilnas nedēļas viņš atļāvās atsūtīt uz manu dzīvokli savu BIJUŠO meiteni, lai viņa savāc viņa mantas, ko viņa, es domāju, izdarīja ar vislielāko gandarījumu…es nezinu kā viņš pats jutās, bet domāju,iespējams,ka tiktālu,ka tā ir ļoti pretīga rīcība, viņš neaizdomājās! Vēl pēc nepilnas nedēļas viņš atveda man tās mantas, kas bija palikušas viņa dzīvoklī….atveda skaistā dāvanu maisiņā….tikai man jau tobrīd bija vienalga, vai tas ir dāvanu maisiņš, vai superneto maisiņš….Es izņēmu mantas, kas nelietīgi un sāpīgi smaržoja pēc viņa… Pēc pāris dienām viņš man zvanīja…dzēris, protams, laikam drosmei! Sapratu,ka viņš laikam nespēj samierināties ar to, ka es ESMU SAMIERINĀJUSIES…..WTF? Kas par…., vai tad iespējams pēc visa šitā vēl kautko cerēt, domāt un gribēt? Es ar viņu īpaši nevēlējos runāt, kas viņam nepatika vēl vairāk un tādēļ vēlāk viņš man atsūtīja īsziņu „Tu tāpat biji labākais manā dzīvē, es jutos ar Tevi vislabāk, bet es tāpat Tevi būtu sāpinājis. Es neesmu Tevi pelnījis, lūdzu nečakarē ar savu attieksmi vismaz atmiņas.” …. es atbildēju „Man nekādu atmiņu nav un nevajag, arī Tu man vairs neeksistē, es izsvītroju Tevi no savas dzīves un sevis. Un Tu tiešām mani neesi plenījis!”….. Un labākais bija tas, ka es tiešām tā jutos…pat nezinu kā man tas sanāca un kā tam tiku pāri, kā ar to samierinājos, bet, sapratusi, ka šoreiz tiešām pielikts punkts un biju darījusi visu iespējamo, es viņu izsvītroju no sevis! Vēlak viņš rakstīja, ka viņam ir sāpīgi, ka esmu gatava mīlēt citu un pat sāka izmantot demagoģiju savas pašapziņas celšanai, vai kompleksu mazināšanai…ka redz’ esmu viņu izmantojusi seksam….Laikam gribēja dzirdēt, ka taču ne, ka viņš bijis pats labākasis…? Pats foršākais…? Bet nē…es neatbildēju neko, jo negribēju! Un jā…starpcitu, izrādījās arī tas, ka viņš mani turējis kā „ķīlu” kādam finansiālam darījumam, kā informācijas avotu, kā garantu, ja nu nesanāktu kā vajag…..tikai viņš pat nebija mani iepazinis, vai arī nemaz nevarēja to izdarīt, jo es viņam nebūtu palīdzējusi…un jā, tieši tajā dienā, kad šis darījums bija noticis un bija skaidrs, ka viss būs kārtībā, tad arī viņš „bija sapratis”, ka nevēlas būt kopā… Diezgan pretīgi! Grūti saprast tik seklas lietas!
