Kad lielās, baltās sniegpārslas lēnām krīt no debesīm, nepārprotami ir saprotams, ka ziema ir klāt. Jā, ziema ir klāt, par spīti balto pārslu pazušanai dubļos un salīdzinoši silto laiku. Līdz ar ziemu nāk arī gaišie Ziemassvētki, dāvināšanas, piedošanas un labo darbu laiks. Lai arī laukā tik ātri satumst, sirdīs mirdz mīlestība. Mīlestība pret mīļoto, ģimeni, draugiem, visu pasauli, dabu, dzimteni un tik daudzām neaprakstāmi skaistām lietām, kas dara pasauli labāku. Jā, mums katram sirds izstaro to neaprakstāmo gaismu, kas spēj uzvarēt visdziļāko tumsu. Šajā ziemā gribās celties, darīt, sasniegt. Ziemassvētki taču ir gaismas uzvara pār tumsu, tāpēc svinēsim gaismu un spīdēsim paši, lai visa pasaule redz! Gribās arī teikt, paldies. Paldies par dzīvību, par veselību, par draudzenēm un draugiem, par dzīvi, kas man dota. Es ticu, ka ir kāds augstākstāvošs, kas liek mūsu ceļā šķēršļus, lai pierādītu mums pašiem, cik tomēr mēs esam stipri! Manuprāt, vislabākā pateicība ir palīdzēšana tam, kuram nepieciešama palīdzība. Nav svarīgi vai tas ir slinkais klasesbiedrs, kurš no Tevis noraksta kontroldarbā, vai no patversmes paņemtais suņuks, vai arī draugs, kuram vienkārši ir nepieciešams smaids un stiprs apskāviens. Skaistu un mīlestības pilnu ziemu!
