Emmanuelle gan pasteidzās pirmā, bet nu nekas. Gads sākās strauji un ātri. Mana 1. janvārī izlietā laimīte bija gredzens ar lielu akmeni, jā tieši tāds gredzens, ko es pat spēju uz mazā pirkstiņa uzmaukt. Tiesa, personīgā dzīve gan sākās ar smagu šķiršanos, veselības problēmām un skolu uz kakla. Bet ne par negatīvo. Laikam ir jāiziet cauri ellei, lai saprastu, ka laime ir tepat un tai nevajag daudz. Kopš jūlija mana dzīve ir tikai virzījusies uz augšu – ar lielākiem un mazākiem pakāpieniem, bet tikai uz augšu. Ir sasniegti daudzi mazie mērķīši – ir diploms, ir patstāvīga dzīve, ir atgriezti daži cilvēki savā dzīvē, ir dažiem pateiktas ardievas, ir daudz strādāts ar sevi un savām domām. Šis gads aizlidoja, vēja spārniem. Ir jātic, ka nākošais būs labāks, ir jāzina, ka mērķi tiks sasniegti un vēlmes piepildīsies. Cerēt var tikai, ka būs daudz labāk, nekā ir gribēts. Mans novēlējums Jums nākošajā gadā ir nebaidīties. Džo Vitale ir teicis, ka mūs no mērķa sasniegšanas attur iekšējās bailes. Bailes izgāzties, vai tieši otrādi, bailes no laimes. Tāpēc, nebaidāmies, baudām dzīvi un sasniedzam savus mērķus! Lai Jums laimīgs jaunais gads.
