Cilvēka dzīvē ir daudzas vērtības, bet vissvarīgākā no tām ir laiks, kurš nemitīgi un nepielūdzami rit uz priekšu, reizēm tā iepriecinot, kad kaut ko ļoti gaida, bet vienlaikus arī apklājot ar patinas kārtu, putekļiem un sirmumu, tomēr tā nesot sev līdz pieredzi un atziņas. Nav svarīgi, cik daudz mums pieder, cik laba veselība un cik lieliski viss ir, jo tā visa realizācijai nepieciešams laiks, bez tā viss apstājas. Pārdomas par laika nozīmi izraisa viena no pēdējām filmām kinoteātrī ,,In Time”, kura parāda versiju, ka katram var būt dzīvē sniegts tikai noteikts laiks un visiem vienādi ilgs, bet pārējais ir jānopelna. Tomēr ar laiku ir jāmaksā par katru dzīvei nepieciešamo lietu un pakalpojumu, tāpēc tas strauji samazinās. Protams, arī filmā kā dzīvē, dažiem laiku par darbu sniedz vairāk, dažiem mazāk, jo tikai ideālā pasaulē pastāv vienlīdzība visā. Tātad laiks parādīts kā nauda. Būtībā mēdz teikt – laiks ir nauda, domājot, ka katru mirkli var izmantot, lai nopelnītu naudu, tāpēc tos labāk netērēt vienkārši tāpat. Bet, par laimi, realitātē cilvēkam dots noteikts dzīves laiks vienkārši tāpat kā dāvana, kuru viņš var izmantot, kā pats vēlas, lai tikai pelnītu naudu, aizmirstot pat apstāties kādu brīdi un atvilkt elpu, vai censties izbaudīt savas dzīves laikā daudz ko – gan nopelnīt naudu, gan vienkārši ļauties mirkļiem un izbaudīt tos, piemēram, mierīgi veroties saulrietā, ienirstot vasarā ziedu smaržas mākonī, bet ziemā piparkūku, mandarīnu un rīta dzestruma smaržā. Nauda ir visnozīmīgākā no lietām, lai šajā pasaulē būtu iespējama dzīve, jo par to var nopirkt visas citas lietas, bet ne veselību, laimi un mīlestību, tāpēc, pelnot naudu, labi, ja izdodas atrast laiku, lai izbaudītu arī vienkāršos, bet jaukos mirkļus, kurus sniedz dzīve ar vai bez naudas palīdzības, jo tieši tie paliek visvairāk atmiņā un piešķir dzīvei vērtību. Vienmēr visu interesantāku un labāku padara dažādība, neieslīgstot tikai rutīnā. Tieši cilvēks pats nosaka sava laika vērtību, padarot to par naudu filmas ,,In Time” versijā, visu savu laiku veltot tās pelnīšanai, vai izmantot to kā dzīvi, kuru izdzīvot pēc iespējas krāsaināk un dažādāk. Jo nauda iet un atkal atnāk, bet laiks nekad, tas nemitīgi rit uz priekšu un reiz beidzas, lai neatgrieztos, tāpēc laiku jācenšas izmantot pēc iespējas lietderīgāk – gan racionāli, gan vienkārši, vērojot un baudot mirkļus, pārdomājot paveikto, apkopojot savas atziņas par dzīvi, lai varbūt tādējādi saprastu vēl kaut ko. Arī senajiem romiešiem bija teiciens, kurš sevī ietver mūžīgu patiesību – fugit irreparabile tempus – aizsteidzas neatgriežamais laiks, vēstot, ka laiku nekas nepiespiedīs atgriezties, jo vienā upē nevar iekāpt divreiz, lai viss būtu tieši tāpat kā pirmajā reizē. Tāpēc katra izvēle, ko cilvēks izdara, ir pārdomāšanas vērta, jo katra izvēle nosaka nākotni laika dimensijā, kurš katram nav bezgalīgi ilga dāvana. Katrs gads, protams, nes sev līdzi daudz ko jaunu – jaunas iespējas, mirkļus un piedzīvojumus, ļauj izdarīt atkal jaunas izvēles, pamudina uzsākt kaut ko jaunu, jo it kā daļēji jauns gads ir jauns sākums, tomēr laiks turpina ritēt uz priekšu un piekļauties jau pagājušajam laikam, kurš ietekmē visu, nepadarot pagātni par nebijušu, kas bieži vien ir tieši labi, jo pagātne ir mūsu gudrība un pieredze. Tomēr jauns gads pavisam noteikti ir jauna laika piepildīts, kuru var veidot, kā pašam tīk, mūsu nākotne – no lietus lāsēm veidots jaunu mirkļu okeāns. 🙂
