Pēdējā laikā esmu pamanījusi to, ka man daudz labāk draudzīgas attiecības veidojas ar vīriešu kārtas cilvēkiem… Patiešām, tikai draudzīgas attiecības. Man ir apnikušas tās visas sieviešu runas par lūpukrāsā, vīriešiem, kura atkal pamesta, kura ar kuru pārgulējusi.. Un tā tālāk…
Ar puišiem runāju par medībām, sportu, zemessardzi… Par visu interesanto. Un viņi mani pieņem tādu, kāda esmu. Vīrieši neparunā viens otru, neskauž nevienu un nenīst tāpat vien. Sapratu, ka man it nemaz nepietrūkst meiteņu sarunas. Protams, man ir draudzenes, bet ne tādas vislabākās…
Vai jūs ticat, ka starp sievieti un vīrieti var pastāvēt patiesa draudzība, kas nekad neaizies līdz gultas līmenim? Es domāju, ka jā… Vismaz šobrīd…
