Nesen iesāku lasīt kāda filozofa pārdomas par dzīvi un jau pats sākums mani iedvesmoja pārdomām, kā rezultātā nonācu pie secinājuma, ka viss ir vienkārši, bet tomēr tik sarežģīti. Autors saka, ka šodienas lielākā problēma, kāpēc cilvēki nedzīvo pilnvērtīgi, jo neprot baudīt konkrēto tagadnes momentu.. Respektīvi, mēs dzīvojam vai nu pagātnē vai nākotnē, sajūsminoties, cik kādreiz bija labi, vai arī atsakoties no kaut kā tagad, lai varētu kaut ko darīt rītdienas vārdā, piemēram, neiet ar draugiem atpūsties, lai pabeigtu kaut ko darbā, lai pēc gadiem būtu tādā un tādā postenī utml. Tātad cilvēks nekad nevar būt laimīgs dzīvojot nākotnes mērķiem, jo tiklīdz viens ir sasniegts ir jāķer nākamais.. Iespējams es pārpratu autoru, bet pārdomājot savu dzīvi, patiešām ar mani tā ir ..
Vai Tu proti baudīt?
