Dažkārt laba grāmata var pavērst skatu uz dzīvi savādāk. Izlasīju Januša Leona Višņevska grāmatu “Vientulība tīmeklī”. Laba, skaista, skumja, smeldzīga un pārdošība. Šie vārdi vislabāk noraksturotu šo grāmatu, bet ne par to stāsts…
Meitenes, jūs kādreiz esat aizdomājušās par to, cik ļoti vientulīgas ir cilvēkbūtnes? Padomājiet vien starp saviem draugiem un ģimeni. Ne vienmēr cilvēks, kurš ap sevi pulcē vislielākās ļaužu masas, ir pats bagātākais dvēselē.
Vienmēr esmu teikusi, ka man vienai netīk būt, ka man vajag kādu blakus, bet laikam vispirms jātiek galā ar savu pasauli.
Šī grāmata nevienai sievietei vairs neļaus samierināties ar viduvējībām savā dzīvē. Tik skaist dvēseles, domu un saderības stāsts.
Vai vienmēr cilvēki, kuri mums ir blakus, ir tie īstie, tie īstie dvēseļu radinieki?
