20. maijs jau pagājis, un nu ikdiena rit ierasto gaitu, bet pirms vairākām nedēļām es nespēju vien sagaidīt to svētdienu…
11.30, ja precīzi atceros, noskanēja starta šāviens, un es uzsāku 10km garo distanci. Tā, iespējams, bija pirmā saulainā un karstā diena šajā gadā. Visu nedēļu pirms skrējiena es pavadīju ceļojot pa Eiropu un nebiju pārliecināta, vai 10km man būs pa spēkam pēc nedēļas, pavadītas autobusā un ēdot roltonus, bet esot jau uz starta līnijas skats bija citāds…
Apkārt tūkstošiem cilvēku, saule kutina degunu un adrenalīns jau liek sirdi straujāk pukstēt nepacietībā.
Un pēc 1h un 2min es jau redzu finiša līniju. Un ko tagad?
Vai obligāti vajag maratonu vai vasaru degungalā, lai sportotu.
Slaida vasarai ir okay, bet veselīga uz mūžu ir satriecoši!
