Pédéjàs dienàs sajùtas ir vienkàrsi briiniskiigas… Esmu jau 11 ménesus nodziivojusi Francijà un mans darba liigums tùlinj, tùlinj beigsies un varésu es doties nelielà atpùtà, tuvàk dienvidiem, kur zalja zàle vairs jùlijà nebùs. Bet péc briivdienàm laist tàlàk dzivé… Kur, paslaik nezinu, bet mani celji uz Latviju neved, pat uz nedélju gribàs/ negribàs braukt, aptvert nevaru ! Briinishkjiigà sajùta, kad esi sveshà zemé liek Tev doties arvien tàlàk un citur, kur acis ràda. Gadu ko esmu pavadiijusi sheit varu droshi minét, kà labàko gadu manà dzivé, kaut gan darbs, kuru daru, man nepatiik, bet vakardien uzliekot dziesmu, kura man asociéjas ar sho skaisto valsti, pliniigi asaras, acis, saskréja, kas divainà kàrtà nenotika, kad braucu uz shejieni. Savà zinjà man bija pilniigi vienalga par visu, kas bija aizmuguras Latvijà un es ar mieriigu sirdi devos prom…Tagad viss ir mainiijies. Péc laika, ko sheit esmu pavadiijusi, esmu tikai ieguvusi sev to pashu, pashu labàko – esmu mainiijusi sevi uz labo pusi un sàkusi domàt par lietàm, par kuràm nekad nebiju domàjusi un vairs nedomàju, par lietàm, kuras mani agràk tik ljoti satrauca un padariija stresa pilnu. Esmu iemàciijusies, kà iziet no ikdienas rutinas un padariit sevi laimiigàku, tik vien ar citu domàshanas veidu. Esmu satikusi triis ljoti labus un tuvus draugus, kuriem uzticos un no kuriem man bùs grùti shkjirties. Bet vienalga, mana dzive iet uz augshu, tagad esmu radusi pàrmainjàm, ko agràk nespéju izturét. Un ,Francija, ar savu sharmanto burviibu un kùlturàlo gaisu atbriivoja no lietàm manii, kas nebija vajadziigas daudzus gadus ! ! !
P.s. Atvainojos par drukas klùdàm !
