Man gribas iemīlēties, mīlēt un būt mīlētai. Nekad neesmu nevienu mīlējusi, tā no sirds, kā dēļ būtu gatava atteikties no daudz kā! Kāpēc? Jo esmu ap sevi uzcēlusi tādu mūri, ka man pat pašai sagādā grūtības to nojaukt. Slānis pēc slāņa, kārta virs kārtas, bet kā neatsedzas nekas, tā arī nekas nekļūst redzams. Kad es spēšu būt es pati? Varbūt palīdzētu vides maiņa, varbūt. Reiz es satiku cilvēku, kuram stāstīju, cik grūti man atklāties, un viņš man prasīja – vai zini, kādēļ cilvēki uzceļ ap sevi sienu? Uz ko es atbildēju – es nezinu! Un viņš teica – lai atrastos kāds, kas būtu gatavs to nojaukt!
Tāpēc vēl aizvien ceru uz kādu, kas ienāks manā dzīvē, un spēs mani atraisīt, atrast manī visu labo un ne tik labo, mīlēs mani tādu, kāda es esmu sirds dziļumos!
